Krustabas

Krustabas ir pirmie godi cilvēka mūžā, kurā bērniņš saņem dievišķo aizsardzību, svētību, iegūst vārdu, vietu dzimtā un tās aizsardzību, kā arī iegūst divus spēcīgus, mīlošus, atbalstošus, īpašus cilvēkus šai dzīvei - savus krustvecākus!

Krustabas savā būtībā ir iniciācijas un aizsardzības rituāls. Tas ir mūsu senču mantojums, kas no folkloras bagātā materiāla ir atjaunots un īstenojams arī šodien, pielāgojot to mūsdienām un katrai ģimenei. Agrākos laikos krustabas veica devītā dienā pēc bērna dzimšanas (astotajā veica pirtīžas), bet mūsdienās vecāki krustabas rīkot izvēlas dažāda vecuma mazuļiem. Krustabās bērniņš tiek uzņemts dzimtā, viņam ar krustvecāku palīdzību tiek dots vārds (mūsdienās tas ir otrais vai trešais vārds jeb īpašais spēka vārds, bet agrākos laikos krustvecāki deva bērnam vārdu) un kārts šūpulis – ierādīta sava vieta ģimenē (mūsdienās, ja bērniņš jau izaudzis no šūpuļa, izmanto šūpoles, kurās mazuli izšūpo).

Krustabās tiek veiktas dažādas simboliskas darbības ar mērķi dot mazulim visa veida aizsardzību, kādu vien ģimene, dzimta, daba un augstākie spēki var dot. Piemēram, rituāla sākumā tiek aicināta augstāko spēku (Dieva, Laimas, Māras) klātbūtne, svētība un atbalsts. Tiek kurta uguns. Visos svarīgos dzīves godos būtiska ir uguns klātbūtne, jo uguns ir siltuma un gaismas devēja, dzīvības spēks un dzīvības sargātāja, ļaunuma atvairītāja. Vēlāk mielasta laikā uz galda aizdedz sveces. Krustvecākiem tiek doti dažādi pārbaudījumi gan, lai pārliecinātos, ka viņi ar tiem tiks galā un būs gana piemēroti krustvecāki, gan lai vairotu aizsardzību mazulim. Piemēram, ticējumi vēsta, ka krustvecākiem jābūt tādiem ļaudīm, kas var uguni saujā nest un izmīt nātres bērna mūža ceļā.

Krustabu rituālā notiek arī t.s. pādes dīdīšana, kad mazuli paceļ, pašūpo katrs krustabu dalībnieks, vēlot tam kādu vēlējumu. Ja bērniņš ir lielāks, ejam kopīgā rotaļā un vēlējumus izsakām rituāla gaitā.

Krustabu laikā bērnam tiek stādīts un apdziedāts koks, kas arī kalpos par stiprinājumu dzīves ceļā. Nobeigumā seko svētku mielasts un veltīšana (apdāvināšana). Galds tiek klāts bagātīgs, lai bērna mūžs ir pārticības pilns. Kūmās nekad nedodas plikām rokām, vienmēr sarūpē kādu dāvanu vai naudu bērnam.

Krustabām gatavojas gan  krustāmā bērna (pādes) ģimene, gan topošie  krustvecāki (dižkūmas), gan lūgtie viesi (kūmas). Tāpēc jau laikus pirms krustabām es vecākiem sūtu gatavošanās un krustabu plānu. Ļoti svarīgi krustabām izvēlēties īsto vietu – tas var būt jūsu vai dzimtas īpašums vai kāda cita īpaša vieta. Tā kā liela daļa no krustabu norises notiek ārā, svarīgi lai īpašumā vai izvēlētajā vietā ir gana plašs pagalms, kā arī vislabāk krustabas veikt gada siltajā laikā. Krustabas veicu kopā ar savu sirdsdraudzeni – prasmīgu kokles spēlētāju.

Pieteikšanās un sīkāka informācija, zvanot man, Līgai Rozei-Kļaviņai, 29469151.

P.S. Ārpus Siguldas jārēķinās ar papildus izdevumiem ceļam.