Kad jaundzimušais neņem krūti...
Arī šodien piedzīvoju lielisku pieredzi, kad viens mazulis, kas 2 nedēļas nebija likts pie krūts skaisti krūti paņēma un ēda kā profesionālis. Protams, ar to vēl viss darbs nebeidzas – jāpavairo pieniņš, jo krūtis nav bijušas pietiekami noslogotas, un mazulim jāuztrenējas zīst pietiekami ilgi un efektīvi, bet pirmais lielais solis ir veiksmīgi sperts.
Citreiz gluži tik skaisti – pieliku un ēd – nesanāk, jo mazulim jau paspējis izveidoties priekšstats, ka ņammu var dabūt no silikona nevis mīkstās un siltās mammas krūts. Pudelīte pati smuki turas mutē, bet krūts bērnam jānotur pašam. No pudeles plūsma visu laiku ir gana liela un vienmērīga, bet pie krūts var būt jāpastrādā, līdz plūsma rodas, un tā nav vienmērīga. Bet arī gadījumā, ja izaicinājums pielikt mazuli pie krūts ir lielāks, mums ir savi knifi, kā viņu tomēr pierunāt pamēģināt – izdevīgākās pozas, papildaprīkojums, kas imitē piena plūsmu, lai bērniņš saprastu, ka pieniņš tek no krūts, krūšu uzgalīši (faktiski viena no retajām situācijām, kad tie patiešām var būt noderīgi kā pārejas objekts no pudeles pie krūts).
Reizēm ir jāapbruņojas ar milzu pacietību, bet, kā es mammām parasti saku, mammas motivācija jau ir puse no uzvaras. Ja ir vēlēšanās, var daudz ko izdarīt. Jā, ne vienmēr tas 100% izdodas, tomēr es iedrošinu vecākus neatteikties no domas par zīdīšanu arī situācijā, kur sākums nav bijis tik veiksmīgs kā no grāmatas, ja vien pašiem ir vēlme un pietiekami daudz spēka, lai par zīdīšanu pacīnītos.
Reizēm ir jāapbruņojas ar milzu pacietību, bet, kā es mammām parasti saku, mammas motivācija jau ir puse no uzvaras. Ja ir vēlēšanās, var daudz ko izdarīt. Jā, ne vienmēr tas 100% izdodas, tomēr es iedrošinu vecākus neatteikties no domas par zīdīšanu arī situācijā, kur sākums nav bijis tik veiksmīgs kā no grāmatas, ja vien pašiem ir vēlme un pietiekami daudz spēka, lai par zīdīšanu pacīnītos.
/Ilze Kuduliņa/
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.