duluprakse - Aktuāli

Kādēļ izvēlēties mājvizīti?

Sat, 01 Jun 2024 08:40:00 +0000

Dodamies mājvizītēs gan kā zīdīšanas konsultantes, gan pēcdzemdību periodā kā dūlas. Ja grūtniecības laikā, gatavojoties dzemdībām, varam tikties jebkur, tad pēc dzemdībām jau ir daudz iemeslu apciemot jauno ģimeni mājās:

*Jaunajiem vecākiem nav ar mazu zīdainīti jādodas ārpus mājas un jācenšas nokļūt kaut kur norunātajā laikā. Tas sagādā papildu stresu un rūpes, kuru jaunajiem vecākiem jau tāpat ir gana. Nepieciešamo atbalstu varat saņemt savās mājās, nemainot savu ikdienas ritmu. Sievietes resursi pēcdemdību periodā ir ļoti saudzējami – tie nepieciešami gan jaunās mammas lomas un jauno pienākumu apguvei, gan pieniņa ražošanai, gan labākai ķermeņa atjaunošanās norisei pēc piedzīvotajām dzemdībām. Turklāt savā vidē jūs jūtaties daudz drošāk nekā svešā, un jūsu drošības sajūta un pārliecība par saviem spēkiem ir tā, ko vēlamies stiprināt.

*Nav jāsatraucas par to, kā apģērbt mazulīti atbilstoši dažādiem laikapstākļiem un kā viņš jūtas autokrēsliņā. Arī šo varam izrunāt vizītes laikā un kopīgi sakomplektēt apģērbus dažādām situācijām. Noderīga var būt arī pirmsdzemdību vizīte/konsultācija, lai kopīgi sakārtotu līdzi uz plānoto dzemdību vietu ņemamo apģērbu un aprūpes lietas gan mazuītim, gan māmiņai un izvērtētu, ko vēl nepieciešams sagādāt, lai pirmajām nedēļām viss laicīgi būtu nodrošināts.

*Mājvizītē palīdzam ar pavisam praktiskiem ieteikumiem, kas piemēroti tieši jūsu dzīvesvidei:

- iekārtoties zīdīšanai ērtākajā pozā un vietā, ko varēsit izmantot arī turpmāk (atšķirībā no perfekti aprīkota zīdīšanas krēsla kādā kabinetā – to uz mājām līdzi nepaņemsit).

-piemeklēt tos palīglīdzekļus, kas jums jau pieejami (spilveni, pufi, pakaviņi, segas u.tml.).

-ierādīt ērtāko veidu bērniņa aprūpei, piemēram, apmazgāšanai ērtāko veidu tieši pie jūsu izlietnes, ņemot vērā tās formu, novietojumu, krāna augstumu, vannasistabas iekārtojumu, un ieteikt mazulim draudzīgus aprūpes risinājumus.

-novērtēt mazulītim iekārtotās vai kopā gulēšanai paredzētās guļvietas drošību, veicinot izpratni par faktoriem, kas jāņem vērā, lai gulēšana būtu ne tikai fiziski droša, bet nodrošinātu arī emocionālo tuvību un atbalstu zīdīšanai.

*Vērojot jūs dabiskajos apstākļos, mēs iegūstam vairāk informācijas un labāku izpratni par jūsu vajadzībām. Tā varam efektīvāk piemeklēt individuālus risinājumus un jūsu situācijai piemērotākās atbildes. Bieži vien, meklējot grūtību cēloņus telefoniski, taustāmies riņķī apkārt, cenšoties saprast, kas katrā atsevišķajā gadījumā būtu labākais. Mājvizītē to izprast ir daudz vieglāk, jo varam uztvert arī neverbālos signālus, novērot situāciju, un visi puzles gabaliņi mēdz vieglāk sakrist savās vietās.

*Svarīgi! Mēs nedodamies mājvizītē pārbaudīt, cik tīra un kārtīga ir jūsu dzīvesvide. Mēs dodamies satikt jūs un sniegt jums nepieciešamo atbalstu. Un, godīgi sakot, kad esat ar jaundzimušu mazulīti uz rokām, ļoti tīras un kārtīgas mājas dara mūs uzmanīgas – kā jūs to paspējat, kur jums tam rodas spēks un enerģija un kurš tajā laikā rūpējas par mazuli? Ir tikai normāli, ka, mazulim ienākot ģimenē, mainās jūsu prioritātes un ideālā kārtība mājās kļūst otršķirīga.

*Ja tev ir pieredze ar zīdīšanas konsultantes vai dūlas mājvizīti pēcdzemdību periodā, iedrošini citas jaunās mammas un ieraksti komentārā, ko tā tev deva!

Kad jaundzimušais neņem krūti...

Thu, 23 Mar 2023 05:39:00 +0000

Manā praksē diezgan bieži gadās, ka tieku aicināta palīgā tieši situācijās, kad mazulis pēc dzimšanas atsakās ņemt krūti. Nereti tie ir bērniņi, kas nākuši pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību, bet ne tikai.

Arī šodien piedzīvoju lielisku pieredzi, kad viens mazulis, kas 2 nedēļas nebija likts pie krūts skaisti krūti paņēma un ēda kā profesionālis. Protams, ar to vēl viss darbs nebeidzas – jāpavairo pieniņš, jo krūtis nav bijušas pietiekami noslogotas, un mazulim jāuztrenējas zīst pietiekami ilgi un efektīvi, bet pirmais lielais solis ir veiksmīgi sperts.

Citreiz gluži tik skaisti – pieliku un ēd – nesanāk, jo mazulim jau paspējis izveidoties priekšstats, ka ņammu var dabūt no silikona nevis mīkstās un siltās mammas krūts. Pudelīte pati smuki turas mutē, bet krūts bērnam jānotur pašam. No pudeles plūsma visu laiku ir gana liela un vienmērīga, bet pie krūts var būt jāpastrādā, līdz plūsma rodas, un tā nav vienmērīga. Bet arī gadījumā, ja izaicinājums pielikt mazuli pie krūts ir lielāks, mums ir savi knifi, kā viņu tomēr pierunāt pamēģināt – izdevīgākās pozas, papildaprīkojums, kas imitē piena plūsmu, lai bērniņš saprastu, ka pieniņš tek no krūts, krūšu uzgalīši (faktiski viena no retajām situācijām, kad tie patiešām var būt noderīgi kā pārejas objekts no pudeles pie krūts).

Reizēm ir jāapbruņojas ar milzu pacietību, bet, kā es mammām parasti saku, mammas motivācija jau ir puse no uzvaras. Ja ir vēlēšanās, var daudz ko izdarīt. Jā, ne vienmēr tas 100% izdodas, tomēr es iedrošinu vecākus neatteikties no domas par zīdīšanu arī situācijā, kur sākums nav bijis tik veiksmīgs kā no grāmatas, ja vien pašiem ir vēlme un pietiekami daudz spēka, lai par zīdīšanu pacīnītos.

Zīdīšanas konsultante šādās situācijās var būt liels palīgs. Meklē savējo šeit.

/Ilze Kuduliņa/

Piena krīzes

Thu, 23 Mar 2023 05:34:00 +0000

Piena krīze? Vai tomēr kāds stresa faktors uz brīdi samazinājis tavu oksitocīna līmeni? Ja godīgi, es neticu piena krīzēm. Es nenoliedzu, ka tādas ir. Jo es noteikti nezinu visu. Bet manā pieredzē, pašķetinot iepriekšējo dienu notikumus, vienmēr ir bijis atrodams kas tāds, kas varētu būt bijis par iemeslu tam, kādēļ pieniņš uz laiku it kā apsīkst. Visbiežāk tie ir kādi emocionāli pārdzīvojumi vai fiziska pārpūle, reizēm arī pārmērīgs nogurums vai menstruālā cikla atjaunošanās. Piena plūsmas apsīkšana ir veids, kā ķermenis nodod ziņu, ka kaut kur ir pārkāptas robežas. Sieviete, gribot būt “labā meitene”, nedusmoties, neuztraukties u.tml., var sevi apmānīt, un izlikties, ka nekas jau nav noticis, bet ķermenis liks pievērst uzmanību un meklēt iemeslus.

To varētu saukt par sava veida apzinātību – pamanīt ķermeņa signālus, atšķetināt to rašanās iemeslus un izdarīt savus secinājumus, kā turpmāk rīkoties, lai būtu lielākā saskaņā ar sevi.

Ko darīt situācijā, ja šķiet, ka piena pēkšņi kļuvis mazāk vai par maz? Vispirms par to, kas parasti nepalīdz: paskatīties, cik izdodas atslaukt. Parasti tas rada vēl lielāku satraukumu, jo nereti patiešām atslaukt neko daudz neizdodas. Ja mamma turpina par to sastraukties, tad oksitocīns tā arī nevar atgriezties iepriekšējā līmenī, lai piena plūsma atjaunotos.

Kas palīdz: izprast iemeslu un pateikt ķermenim paldies par signālu, ka ir kaut kas, kam jāpievērš uzmanība, atpūsties, atslabināties, parūpēties par sevi, ļaut vai lūgt, lai par tevi parūpējas kāds cits. Katrai mammai un patiesībā jau ikvienam ir svarīgi zināt, kas ir tas, kas tieši tev palīdz atslābināties, atpūsties un justies mīlētai. Ikreiz, šo rakstot vai sakot kādai mammai, pārjautāju arī sev, vai es to zinu – ne vienmēr atbilde uzreiz ir gatava, bet arvien ir vērts sev par to atgādināt.

Lai piena upes plūst!

/Ilze Kuduliņa/

Zīdīšana un menstruālā cikla atjaunošanās

Wed, 24 Mar 2021 06:49:00 +0000

Mammām, kas zīda mazuli ar krūti, menstruālais cikls var atjaunoties vairākas nedēļas, mēnešus vai pat gadus pēc dzemdībām, atkarībā no zīdīšanas intensitātes un ilguma. Darbojas princips - jo biežāka zīdīšana un vairāk mammas piena bērniņa uzturā, jo mazāka iespēja, ka atjaunosies menstruācijas. Tomēr mēs katra esam atšķirīga un mūsu ķermeņi reaģē atšķirīgi, tādēļ nav viena grafika visām sievietēm, kas ļautu droši paredzēt menstruāciju atjaunošanās laiku. Informācija liecina, ka mēnešreizes var atjaunoties jau 6 nedēļas pēc dzemdībām, biežāk trīs mēnešus pēc dzemdībām vai pat vēl vēlāk. Iespējamība, ka tās atsāksies ātrāk ir, ja:

- tu mazuli nezīdi (neatkarīgi no šī lēmuma iemesliem);

- jums ir jauktā ēdināšana, kad mazulis papildus zīdīšanai saņem arī mākslīgo piena maisījumu (kaut arī tikai dažreiz);

- mazulis sāk izgulēt visu nakti (līdz ar to palielinās starplaiki starp zīdīšanas reizēm);

- tu esi sākusi iepazīstināt mazuli ar papildēdienu;

- tu sāc atradināt mazuli no krūts.

Kādas māmiņas jautājuma mudināta, ielūkojos tematā par to, kā menstruāciju atjaunošanās ietekmē zīdīšanu.

1) Var būt tā, ka nedz tu, nedz mazulis neizjūtat nekādas izmaiņas un turpiniet zīdīšanu kā līdz šim. Tad visticamāk tev nemaz neradīsies jautājumi par šo tēmu.

2) Tomēr hormonu ietekmē jūsu ierastā pieredze un zīdīšanas ritms uz dažām dienām var arī izmainīties. Tavi krūšugali var būt jutīgāki, piena daudzums var nedaudz samazināties un var izmainīties piena garša, proti tas var kļūt nedaudz sāļāks un ne tik salds.[i] Tāpat tu vari piedzīvot emocionālās svārstības un citus simptomus premenstruālajā periodā kā arī pirmajās mēnešreižu dienās.

Uz šīm iespējamajām izmaiņām tavs mazulis var reaģēt dažādi:

- kļūt neapmierinātāks, jo līdz ar tevi piedzīvo pārmaiņas;

- vēlēties zīst biežāk, lai kompensētu to, ka piena daudzums ir nedaudz samazinājies;

- vēlēties zīst retāk, jo pieniņam mainījusies garša;

- uz laiku atteikties zīst (parasti gan tomēr turpinot to darīt uz iemigšanu vai pamošanos).

Šīs izmaiņas mazuļa uzvedībā parasti ir īslaicīgas un jau pēc pāris dienām būsiet atgriezušies ierastajā ritmā. Tomēr saprotu, ka šīs pāris dienas, īpaši, ja tas notiek pirmo reizi un tam vēl pievienojas arī mammas emocionālais jūtīgums šajās dienās, var būt ļoti satraucošas. Svarīgi neiekrist apburtajā lokā, kad situācija jau iespējams būtu atrisinājusies, bet mammas satraukums traucē atsākt pieniņam plūst ierastajā apjomā. Labākais, ko šādā situācijā darīt ir pieņemt un uzticēties savam ķermenim, kā arī meklēt informāciju un atbalstu uzticamos avotos, piemēram, pie zīdīšanas konsultantēm. Reizēm viss, kas vajadzīgs, ir viena saruna.

Ja novēro, ka tevi šīs svārstības skar, ir vērts padomāt par savu dzīvesveidu un to, vai tev izdodas pietiekami atpūsties un izgulēties, vai tu lieto pilnvērtīgu uzturu un pietiekami daudz dzer un kusties, jo mūsu dzīvesveids ietekmē mūsu hormonu darbību. Varbūt ir jāpakonsultējas ar savu ginekologu par papildu atbalstu ķermenim. Piemēram, grāmatā "Womanly Art of Breastfeeding" ieteikts, sākot no cikla vidus līdz trešajai menstruāciju dienai, papildus uzņemt 500-1000 mg kalcija un magnija.[ii] Tas var palīdzēt samazināt iespējamo piena daudzuma kritumu, kā arī mazināt PMS izpausmes, tostarp aizkaitināmību, emocionālās svārstības, galvassāpes u.tml.

[i] Hartmann PE, Prosser CG. Acute changes in the composition of milk during the ovulatory menstrual cycle in lactating women. J Physiol (Lond). 1982;324:21-30. doi:10.1113/jphysiol.1982.sp014098

[ii] Menstruation and Breastfeeding, https://www.llli.org/breastfeeding-info/menstruation/

Gatavošanās dzemdībām online

Fri, 15 Jan 2021 04:39:00 +0000

Šobrīd piedāvājam iespēju gatavoties dzemdībām individuālu konsultāciju veidā zoom platformā, vienojoties par abpusēji izdevīgu laiku. Cenšamies maksimāli pietuvināt tēmu izklāstu klātienes nodarbībām, vienlaikus izmantojot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības - iespēju izmantot dažādus uzskates līdzekļus foto un video formātā.

Šādas gatavošanās ieguvums ir individualizēta un personīga pieeja, iespēja uzdot visus savus jautājumus, kā arī savstarpēji iepazīties, lai nepieciešamības gadījumā vieglāk saņemt un sniegt atbalstu arī pēc mazuļa dzimšanas.

Katrā konsultācijā aplūkojam vienu no kursu tēmām (kopā 6 konsultācijas):

Grūtniecība, dzemdības, emocijas
Dzemdību norise soli pa solim
Pašpalīdzība, partnera atbalsts, pozas un kustības dzemdībās
Zīdīšana - kas jāzina lai izdotos?
Jaundzimušā aprūpe un hendlinga pamati
Pēcdzemdību periods mammai un tētim

Šādā formātā visas nodarbības vada viena no mūsu pasniedzējām - Ilze vai Dace. Varat ar mums iepazīties šeit.

Vienas konsultācijas maksa ir 30 EUR (cena laika gaitā var mainīties, aktuālo cenu, lūdzu noskaidrojiet saziņā ar nodarbību vadītāju).

Pieteikšanās, zvanot jūsu izvēlētajai pasniedzējai (Ilze 26482060, Dace 26634531)

Kas mainās vīrieša ķermenī, kļūstot par tēti?

Sat, 08 Aug 2020 14:29:00 +0000

Mīļie topošie tēti, vai jums šķiet, ka daba paredzējusi sievietes sagatavot mammas lomai labāk nekā jūs pašus tēta lomai? Pārmaiņas, kas notiek ar sievietes ķermeni ir ļoti redzamas, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka vīrieši varētu būt bioloģiski “mazāk sagatavoti” savai tēva lomai. Tāds priekšstats ir nepatiess. Bioloģiskas izmaiņas (hormonālas un smadzeņu darbības izmaiņas) pēc bērna piedzimšanas piedzīvo arī tēti.

Lūk, lieliskas antropoloģiskos pētījumos balstītas atziņas par tētiem:

Pētījumi rāda, ka apmēram 70% jauno tēvu pēc dzemdībām samazinās testosterona līmenis, kas izpaužas izteiktākā vēlmē rūpēties par jaundzimušo un palīdzēt dažādos saimnieciskos mājas darbos vēl mēnesi pēc dzemdībām. Par testosterona kritumu "atlīdzina" labsajūtas hormoni - oksitocīns un dopamīns - kas ļauj justies laimīgam, apmierinātam un atbild arī par tuvu attiecību veidošanu ar mazuli.

Tāpat ir novērojama izteiktāka aktivitāte smadzeņu apgabalos, kas atbild par vecākiem nepieciešamām prasmēm, piemēram, bērna aprūpi un bērna vajadzību izpratni. Tā ļauj jaunajiem tēviem būt empātiskākiem un izprast sava bērna emocionālās vajadzības un uzvedību. Šīs prasmes strauji apgūst gan mamma, gan tētis. Arī mammai tās nerodas pašas no sevis bērniņa piedzimšanas brīdī. Tomēr, lai gan abu vecāku smadzeņu aktivitātes sākotnēji demonstrē līdzīgu motivāciju un spēju “pieslēgties” savam bērnam, mātes gūst lielāku gandarījumu bērnu aprūpējot, bet tēvi lielāku gandarījumu saņem iesaistoties ar bērnu dažādās aktīvās un atraktīvās rotaļās.

Lūk, arī iemesls, kāpēc bērns biežāk mierinājumu meklē pie mammas, bet aktīvās rotaļās iesaistās ar tēti - bērns neapzināti savu vajadzību apmierināšanai izvēlas to vecāku, kas no attiecīgās situācijas gūst lielāku gandarījumu un tādējādi gūst lielāku labsajūtu arī pats.

Kļūt par tēti - tas ir tikpat brīnumains bioloģisks fenomens kā kļūt par mammu, lai arī norit atšķirīgi. Lasiet vairāk šeit (raksts angļu valodā).

Ja bērns grib tikai mammu vai tēti!

Sun, 12 Jul 2020 20:00:00 +0000

Vai būt par vecākiem nebūtu daudz vienkāršāk, ja mēs varētu parūpēties, lai mūsu bērni vienmēr būtu apmierināti? Vecāki bieži vēlas, lai tā būtu. Īpaši situācijās, kad bērns savu neapmierinātību pauž nepiemērotā brīdī – kad jūtamies noguruši, steidzamies, esam izsalkuši, saslimuši vai piedzīvojam citu grūtu situāciju (piemēram, gaidām nākamo mazuli). Ironiski, ka parasti tieši šajos brīžos bērniem rodas nepiepildāmas vēlmes. Bērni it kā uztver mūsu stresu un neapzināti mēģina to izpaust, kļūstot prasīgi vai pārbaudot robežas.

Mazuļiem un bērnudārzniekiem nereti gadās posmi, kad viņi dod priekšroku kādam no vecākiem. Tam ir dažādi iemesli, kas aprakstīti zemāk. Bet vispirms daži ieteikumi abiem iesaistītajiem vecākiem. Tāpat kā vienmēr bērnu audzināšanā, vissvarīgākā ir attieksme.

Atraidītajam vecākam vajadzētu to uztvert kā lielisku iespēju (tiešām!), jo tā ir iespēja būt īstam/-ai varonim/-ei. Protams, ka ir nepatīkami dzirdēt “Nē, mammu (vai tēti), es tevi negribu!”, bet:

1. Jūsu bērna mīlestība jums ir garantēta, un, lai cik grūti būtu tam noticēt brīdī, kad bērns saka “Mammu, ej prom!”, tas nav domāts personiski.

2. Mazi bērni dzīvo pašreizējā brīdī, tādēļ “Es tevi negribu!” vai pat “Tu man nepatīc!” patiesībā nozīmē “Es šobrīd tevi nevēlos” vai “Es nevēlos to darīt kopā ar tevi” u.tml.. Šis ir īslaicīgs un virspusīgs, nevis dziļš un patstāvīgs atraidījums.

3. Jūsu bērns var justies pietiekami drošs, lai jūs atraidītu, tikai tādēļ, ka jūs ar savu mīlestību esat šo drošības sajūtu radījuši. Līdz ar to atraidījums patiesībā ir kā kompliments jums. Jūs kaut ko esat izdarījis/-usi pareizi. Bet, protams, ka sajūta ir nelāga.

Atraidītajam vecākam ir jānodemonstrē sava izcilā spēja būt pārākam par bērna “spurošanos”, būt nobriedušam pieaugušajam, neuztvert bērna uzvedību personiski un ideālā gadījumā saglabāt savu humora izjūtu (kā īstam varonim/-ei pieklājas). Tas nozīmē atzīt bērna vēlmes: “Tu tiešām ļoti gribi, lai tevi šovakar vannā liek tētis. Tētis šobrīd ir aizņemts, tādēļ tev diemžēl būs jāiztiek ar mani. Tas tev pavisam nepatīk. Es saprotu.” Bez mazākā sarkasma!

Ja bērns skaļi kliedz vai piedzīvo emociju izvirdumu, visdrošāk ir klusēt un pilnībā pieņemt notiekošo, varbūt līdzjūtīgi pamājot ar galvu. Mēģinājumu par to runāt šādā brīdī, bērns varētu uztvert kā vēlmi viņu nomierināt un līdz ar to justies, it kā viņa emocijas netiktu uztvertas pietiekami nopietni. Tas var radīt pretēju efektu gribētajam. Ja bērns sit vai citādi fiziski pauž savu neapmierinātību, mēs saglabājam mieru un cenšamies šo rīcību, cik vien iespējams, pārtraukt, piemēram, noliekot bērnu zemē, ja viņš bija klēpī, un ļaujot viņam paust savas emocijas iespējami drošā veidā.

Ja mēs spējam varonīgi pieņemt atraidījumu, mēs kļūstam par emocionāla brieduma paraugu un mūsu bērni gūst priekšstatu, ka:

Mani vecāki ir pašpārliecināti līderi, un viņiem nav no manis bail.

Dusmas un neapmierinātība ir emocijas, ko drīkst droši izpaust.

Maniem vecākiem ir personīgās robežas un pašcieņa.

Vecākam, kuram bērns tobrīd dod priekšroku, arī ir nepieciešama drosme – drosme, kas kļūst par mazu bērnu vecāku ikdienas dzīves sastāvdaļu. Jums ir jānosaka robežas ar pārliecību par savām izvēlēm un, tikpat svarīgi, arī par bērna spēju šīs robežas pieņemt. Jums arī jāpauž pilnīga paļāvība, ka jūsu atraidītais partneris/-e ir tikpat spējīgs un mīlošs vecāks kā jūs. Jums jābūt tiešam/-ai un noteiktam/-ai.

Tāpat kā atraidītajam vecākam arī jums ir jāpieņem bērna neapmierinātība un jāpauž izpratne: “Tu gribi, lai to daru es. Es tevi dzirdu. Bet es šobrīd nevaru. Šovakar tev nomazgāties palīdzēs tētis.“ Mēs neatkāpjamies. Mēs arī negaidām no bērna atļauju un nemēģinām aizstāvēt savu viedokli. Mēs nedomājam “nabaga bērniņš”, jo žēlums pauž bērnam sajūtu, ka viņš netiek pietiekami novērtēts, un pazemo (vai pat aizvaino) atraidīto partneri.

Audzināšanas pamatprincips: Bērnam ir gandrīz neiespējami pieņemt mūsu noteiktās robežas, ja paši neesam par tām pārliecināti.

Mazuļi un bērnudārznieki sāk izvēlēties “mīļākos” vecākus, ja:

Viņiem ir vajadzība izpaust bailes, skumjas vai dusmas. Neatkāpties no savām robežām, varonīgi iedrošinot savus bērnus paust savu neapmierinātību, ir dabisks veids, kā varam viņiem palīdzēt.

Viņi sajūt, ka atraidīto vecāku tas satrauc. Ja tas mūs nesatrauc, bērniem šis posms pāriet vieglāk.

Vecāki nevelk skaidras robežas. Skaidras, iejūtīgas robežas palīdz mums mainīt lietu gaitu, sniedzot bērnam viņam nepieciešamo vadību.

Bērni izjūt lielāku tuvību ar to no vecākiem, ar kuru viņi pavada vairāk laika. Ļaut bērniem mums nepiekrist un pilnībā izpaust savas spēcīgās jūtas ir satuvinoša pieredze. Nav labāka veida, kā veicināt savstarpējas saiknes veidošanos. Es iesaku atraidītajam vecākam arī izmantot visas iespējas piedalīties satuvinošās aprūpes situācijās, piemēram, autiņbiksīšu maiņā, mazgāšanā un gulēt iešanas rituālos.

Viņi jūt, ka kāds no vecākiem cenšas attālināties. Atkal, bērni centīsies pārbaudīt robežas brīžos, kad viņiem ir vajadzība paust bailes vai nedrošību. Mūsu robežas attiecībā uz vēlmi izvēlēties kādu no vecākiem, dod bērniem visdrošāko iespējamo kanālu, kā tās izpaust. Es iesaku arī īsi un skaidri izskaidrot bērnam nesaprotamas lietas, piemēram, par grūtniecību.

Lai arī ir glaimojoši būt mīļākajam no vecākiem, tas ir arī nogurdinoši. Var būt ļoti grūti atteikties izpildīt dievinošā, izmisušā bērna prasības. Bet pašsaglabāšanās nolūkā ir svarīgi atšķirt bērna iegribas no viņa vajadzībām. Vai bērnam patiešām vajag, lai jūs uzvelkat viņam kurpes brīdī, kamēr esat tualetē? Vai varbūt pietiks ar atraidītā tēta vairāk kā 30 gadu ilgo kurpju siešanas pieredzi? Hmm…

Tulkots no: https://www.janetlansbury.com

Konsultējam attālināti

Mon, 06 Apr 2020 08:20:00 +0000

Atbalsts šajā laikā ir nepieciešams tāpat kā agrāk un varbūt pat vēl vairāk. Mēs esam tepat līdzās un piedāvājam sazināties ar mums attālināti, ja nepieciešams atbalsts. Konsultējam, izmantojot telefonsarunas, Whatsapp saziņas, videozvanu sniegtās iespējas. Droši jautājiet - visu paskaidrosim, saprotot, ka šī situācija ir jauna un neierasta mums visiem. Uz tādu pašu sapratni ceram no jums :)

Ir iespēja saņemt:
- dūlas konsultācijas - pārrunāt visus ar grūtniecību, dzemdībām un pēcdzemdību laiku saistītos jautājumus, kā arī dalīties savās domās un emocijās atbalstošā sarunā;
- grūtnieču un jauno māmiņu psiholoģes konsultācijas;
- zīdīšanas konsultācijas (ieteicams iepriekš nofilmēt bērniņu zīdīšanas laikā);
- individuāla vai pāra sagatavošana dzemdībām;
- online dzemdību sagatavošanas kursi;
- konsultācijas vecākiem no grūtniecības laika līdz mazuļa 2 gadu vecumam (ietverot visdažādākās tēmas, tostarp mazuļa aprūpes un hendlinga situācijas, piebarošanas, podiņmācības, audzināšanas u.c. jautājumus, kā arī, protams, psihoemocionālo atbalstu vecākiem, piedzīvojot dažādās dzīves situācijas mazuļa augšanas laikā.)

Dodieties uz sadaļu Kontakti, un vienosimies par visērtāko sadarbības formu!