Ādu pie ādas – ideālā vide mazulim pēc piedzimšanas

Autore: Ilze KuduliņaPublicēts: www.mammamuntetiem.lv, 2017. gada oktobrī

Piedzimšana nozīmē lielas pārmaiņas. No ciešas siltas vides, jaundzimušais mazulis ir nonācis plašā, salīdzinoši vēsā pasaulē un viņa ķermenis un nervu sistēma strauji pielāgojas pārmaiņām. Ja būtu kāds veids, kā palīdzēt mazajam cilvēkbērnam vieglāk un veiksmīgāk pielāgoties dzīvei ārpus mammas sargājošās dzemdes, vai mēs to izmantotu? Ir šāda iespēja. Tas ir ādas-ādas kontakts uzreiz pēc piedzimšanas vai pēc iespējas drīzāk, kā arī iespējami bieži turpmāko stundu, dienu un pirmo dzīves mēnešu laikā.

Speciālisti, kas īpaši pētījuši šo jautājumu, norāda, ka mazuļa nošķiršana no mammas nav bioloģiski normāla un izraisa stresa reakcijas gan bērnam, gan mammai, savukārt ādas-ādas kontakta radītā vide ir optimāla tam, lai jaundzimušais mazulis iespējami ātrāk un vieglāk pielāgotos dzīvei ārpus mammas ķermeņa. Lai arī mūsdienās māte un bērns atrodas vienā telpā, tomēr visbiežāk bērniņš mammas rokās atrodas saģērbts un iespējams vēl ietīts autiņā vai sedziņā, vai pat guļ atsevišķā gultiņā vai uz apsildāmās virsmiņas. Ideālajā gadījumā ādas-ādas kontaktam vajadzētu sākties uzreiz pēc piedzimšanas un nepārtraukti turpināties vismaz līdz pirmās zīdīšanas beigām vai vēl ilgāk – 2 stundu garumā. [1],[2]

Būt ādu pie ādas nozīmē to, ka pilnīgi kails bērniņš atrodas mammai uz kailām krūtīm vai punča un viņu ādām pilnībā saskarties netraucē nedz mammas, nedz mazuļa apģērbs. Uzreiz pēc piedzimšanas bērniņš ir arī bez autiņbiksītēm un cepurītes, jo tādējādi taustes, smaržas un siltuma stimulu iedarbība būs visspēcīgākā. Visas sākotnējās darbības, ko ar mazuli veic, lai novērtētu viņa stāvokli, atbrīvotu viņa elpceļus, ja nepieciešamas, var tikt veiktas, mazulim atrodoties ādas-ādas kontaktā ar mammu. Pēc tam mazulis tiek nosusināts un apsegts ar sausu, siltu sedziņu. Turpmākajās stundās, dienās un nedēļās pēc piedzimšanas, mazulis uz vecāku krūtīm ādu pie ādas var atrasties arī ar autiņbiksītēm.

Visvairāk ādas-ādas kontakta pozitīvā iedarbība uz jaundzimušo ir pētīta saistībā ar priekšlaikus dzimušiem mazuļiem, taču tāpat kā daudzi pētnieki arī Pasaules Veselības organizācija iesaka to izmantot ikviena pilnīgi iznēsāta un vesela mazuļa turpmākās veselības un labklājības veicināšanai.[4]

Ieguvumi mazulim:

Ādas-ādas kontaktā uzlabojas mazuļa sirdsdarbības un elpošanas stabilitāte. Tāpat tas palīdz uzturēt viņa ķermeņa temperatūru un to regulēt atbilstoši bērniņa vajadzībām, jo mātes organisms dabiski pielāgo savu temperatūru, sasildot mazuli līdz temperatūrai, kurā tam ir vislabākais miegs, vislabākā skābekļa apgāde, vismazākais kaloriju patēriņš u.tml., gādājot par ideālu vidi, kurā atrasties. „Mātes ķermeņa krūšu daļas temperatūra var strauji paaugstināties un pēc tam atkal nokristies, kad mazulis ir sasildīts. Kad mazulim sāk kļūt vēsi, krūšu daļa atkal sasilst – pat par 2ᵒC divu minūšu laikā.”[5] Mammas un jaundzimušā bērniņa ādas saskaršanās ir spēcīgs stimuls mazuļa nervu sistēmai, kā rezultātā mazulis atslābinās, paplašinās viņa asinsvadi un paaugstinās ķermeņa temperatūra arī tālākās ķermeņa daļās kā plaukstiņās un pēdiņās.[6] Tas arī izskaidro, kādēļ ādas-ādas kontakts mazuļa sasildīšanas nolūkos darbojas labāk par tam paredzētajām cilvēku radītajām ierīcēm – mazuļa ķermenis ādas-ādas kontaktā sasilst ātrāk un labāk notur siltumu.[7]

Tā kā, atrodoties ādu pie ādas ar mammu vai tēti, mazulim ir jātērē mazāk enerģijas, lai sevi sasildītu, viņa asinīs saglabājas augstāks glikozes līmenis, kas var būt īpaši svarīgi tiem mazuļiem, kuru mammām konstatēts grūtniecības laika diabēts.[8]

Nokļūt uz mammas vai tēta ādas uzreiz pēc dzemdībām ir būtiski arī mazuļa gremošanai un imunitātei. Ejot caur dzemdību ceļiem un esot kontaktā ar mammas ādu, mazulis pirmo reizi saskaras ar baktērijām un tieši tās baktērijas, kas pirmās nonāk mazuļa organismā, tur arī iedzīvojas un vēlāk šo sastāvu nav viegli mainīt. Saskare ar mātes maksts, zarnu un ādas mikrofloru ir būtisks priekšnoteikums mazuļa turpmākajai veselībai, jo tieši ar šīm baktērijām mazulis savā ziņā jau ir pazīstams un tās ir viņam piemērotas, jo viņš no mātes ir saņēmis arī attiecīgos antiķermenīšus. Turklāt pirmpiens, ko mazulis saņem pirmajā zīdīšanas reizē, veido ideālu vidi mazuļa gremošanas sistēmā, kur šīm baktērijām iedzīvoties.[9] Tādēļ arī pirmajai zīdīšanas reizei ir liela nozīme mazuļa turpmākajai veselībai.

Mazuļi, kas baudījuši ādas-ādas kontaktu ne tikai uzreiz pēc piedzimšanas, bet pēc iespējas vairāk un biežāk (ieteicams vismaz 60-90min dienā) saņem to arī turpmākajās dienās un nedēļās, raud desmitreiz retāk un īsāku laiku nekā mazuļi, kas ir šķirti no savas mātes ķermeņa.[10] Šiem mazuļiem arī turpmākajās dienās ir augstāks glikozes līmenis asinīs un mazāks sākotnējā svara zudums, jo nav jātērē tik daudz enerģijas ķermeņa sasildīšanai un stresa reakcijām. Ādas-ādas kontakts remdē sāpju sajūtas, ja mazuļi ar tādām saskaras. Šie mazuļi vieglāk iemieg, labāk guļ, vairāk laika pavada dziļajā miegā un ir aktīvāki nomoda laikā. Arī piesaistes modelis šiem bērniem veidojas veselīgāks, liekot pamatus veselīgai personības attīstībai nākotnē. [11]

Ieguvumi zīdīšanai:

Ādas-ādas kontakts pēc piedzimšanas ļoti lielā mērā ietekmē, to, cik veiksmīgi izdosies gan pirmā zīdīšanas reize, gan zīdīšana ilgtermiņā. Pētījumi rāda, ka mazuļi, kas uzreiz pēc piedzimšanas nonāk mammai uz krūtīm ādu pie ādas, gandrīz vienmēr paši atrod krūti un pirmo reizi tai piezīžas apmēram pusstundu pēc piedzimšanas, zīžot apmēram 20 min. Savukārt mazuļi, kas vispirms tika noslaucīti, novērtēti, atrodoties uz apsildāmās virsmiņas, nosvērti, nomērīti un apģērbti un/vai ietīti sedziņā, un nonāca pie mammas tikai pēc tam, kad bija piedzimusi placenta un nepieciešamības gadījumā sašūti plīsumi vai iegriezums mammai, pirmo zīdīšanas reizi piedzīvoja vidēji gandrīz 2 stundas pēc dzemdībām un zīda ievērojami īsāku laiku – tikai 6,36 min.[12]

Agrīnam ādas-ādas kontaktam ir būtiska pozitīva ietekme arī uz turpmāku zīdīšanas izdošanos – spēju barot mazuli tikai ar mammas pienu un zīdīšanas kopējo ilgumu, kas savukārt lielā mērā ietekmē bērniņa veselību un labklājību.[13] Tādēļ arī Pasaules Veselības organizācijas rekomendācija paredz jaundzimušajam mazulim uzreiz pēc piedzimšanas vismaz stundu atrasties ādu pie ādas ar mammu, personālam iedrošinot mammu atpazīt mazuļa signālus par vēlmi zīst un piedāvājot mammai nepieciešamo atbalstu.[14]

Ieguvumi mammas veselībai:

Ādas-ādas kontakts ar mazuli uzreiz pēc viņa piedzimšanas ir dabisks veids kā rūpēties par to, lai dzemde aktīvi sarautos, atdalītos placenta un pēc iespējas mazinātos asiņošana. Tieši vēlēšanās samazināt asiņošanas risku ir iemesls, kādēļ arī Latvijā par standarta praksi ir kļuvusi dzemdes kontrakcijas pastiprinošu medikamentu lietošana pēc mazuļa piedzimšanas, taču pastāv iespēja to veicināt dabiskā veidā ar ādas-ādas kontakta palīdzību. Ļaujot dzemdību trešajam posmam noritēt dabiski, mazuļa nabassaite netiek noklemmēta un pārgriezta un mazulis paliek ādas-ādas kontaktā ar mammu līdz brīdim, kad ir piedzimusi arī placenta. Ādas-ādas kontakta un pirmās zīdīšanas iespaidā mammas ķermenī palielinās oksitocīna, līmenis, kas līdz ar mazuļa masējošajām kustībām uz mammas punča pastiprina dzemdes kontrakcijas, palīdzot placentai atdalīties un dzemdei sarauties. Tādējādi oksitocīns samazina asiņošanu, kā arī vienlaikus veido ciešu saikni starp mammu un mazuli, aktivizējot mammas instinktus par viņu rūpēties un aizsargāt.[15]

Papildus fiziskajiem ieguvumiem, mazuļa atrašanās ādu pie ādas ar mammu samazina arī pēcdzemdību depresijas risku, kā arī kalpo kā līdzeklis pēcdzemdību depresijas mazināšanai, ja novērojami tās simptomi. Paaugstinātais oksitocīna līmenis, kas rodas pieskārienu mātes ādai, zīdīšanas un mātes un mazuļa savstarpējās mijiedarbības rezultātā, samazina mātes iespējamo nemieru, trauksmi, skumjas, bailes un nomāktību un uzlabo saikni starp mammu un mazuli.

Sava ietekme uz vecāku emocionālo stāvokli noteikti ir arī novērojumiem par ādas-ādas kontakta pozitīvo ietekmi uz mazuļa veselību, labsajūtu un attiecīgi arī uzvedību.[16] Tāpat mātes, kas gādā par to, lai viņu mazuļi ik dienas pavadītu laiku ādu pie ādas, attiecīgi pāris stundas dienā pavadīs guļus vai pussēdus stāvoklī, atslābinātā ķermeņa pozā vai pat iemigušas, ņemot vērā, ka ādas-ādas kontakts veicina mammas un mazuļa miega ritmu sinhronizēšanos, tādējādi iespējams būs vairāk atpūtušās, samazinot pārguruma un izdegšanas sindroma risku.

Arī veselīgākas piesaistes modelis, kas veidojas ādas-ādas kontakta iedarbības rezultātā, palīdz mammai labāk saprast savu mazuli, vēlēties un arī spēt parūpēties par viņu, tādējādi stimulējot mammas apziņu par viņas spēju būt pietiekami labai mammai savam mazulim.

Ādu pie ādas arī pēc ķeizargrieziena:

Lai arī līdz šim aprakstītais parasti tiek attiecināts uz veseliem un iznēsātiem mazuļiem, kas dzimuši dabiskā ceļā, pētījumi liecina, ka ādas-ādas kontakts ir vēlams un praktiski īstenojams arī pēc ķeizargrieziena operācijas. Atšķirībā no priekšstata par mazuļa iespējamo atdzišanu (hipotermiju) operāciju zāles zemās temperatūras dēļ salīdzinājumā ar dzemdību telpām, pētījumi apliecina, ka atrašanās ādu pie ādas ar māti operāciju zālē apsegtam ar sausu segu, spēj sasildīt mazuli un uzturēt viņa ķermeņa temperatūru tikpat labi kā mākslīgi apsildīšanas objekti, vienlaikus gādājot arī par pārējiem ādas-ādas kontakta sniegtajiem ieguvumiem.[17]

Tā kā neviens pētījums, kas līdz šim veikts attiecībā uz ādas-ādas kontakta pielietošanu uzreiz pēc ķeizargrieziena dzemdībām jau operāciju zālē, neuzrāda nekādu negatīvu iedarbību nedz mammai, nedz mazulim, tā nodrošināšana ir ieteicams veids, kā rūpēties par mazuļa veselību un labklājību un vismaz divkārt samazināt iespējamo zīdīšanas grūtību risku, ar ko var nākties saskarties pēc ķeizargrieziena operācijas. Pētījumi rāda, ka ar ķeizargriezienu dzimušie mazuļi, kas uzreiz nonāk ādu pie ādas ar māti un paliek tur vismaz līdz pirmās zīdīšanas beigām, sāk zīst ievērojami ātrāk un patstāvīgāk, liekot pamatu arī veiksmīgai turpmākajai zīdīšanas pieredzei. [18] Tomēr svarīgi apzināties, ka ķeizargrieziena operācija var ietekmēt mātes spēju parūpēties par bērniņu ādas-ādas kontakta laikā, tādēļ var būt nepieciešama atbalsta personas vai atbildīgā personāla uzraudzība un palīdzība, kā arī gadījumā, ja ādas-ādas kontakts ar mammu nav iespējams, to vajadzētu nodrošināt mazuļa tētim.

Ādas-ādas kontakts ar tēti:

Visideālākajā gadījumā, lai nodrošinātu nepieciešamo bioķīmisko, mikrobioloģisko un psiholoģisko procesu norisi mammai un mazulim, pirmajā stundā pēc dzemdībām mazulim vajadzētu atrasties ādu pie ādas ar savu mammu, savukārt pēc tam nonākt ādas-ādas kontaktā ar tēti. Arī situācijā, kur uzreiz pēc dabiskām vai ķeizargrieziena dzemdībām mamma kādu iemeslu dēļ ādas-ādas kontaktam nav pieejama, vislabākā iespējamā alternatīva ir kailam mazulim atrasties uz tēta kailajām krūtīm.[19] Turpmākajās dienās un nedēļās pēc dzemdībām abi vecāki vienlīdz labi var pārmaiņus gādāt par bērniņa atrašanos ādu-pie ādas ar kādu no vecākiem.

Ādas-ādas kontakts ar tēti tieši tāpat kā ar mammu spēj nodrošināt optimālu mazuļa ķermeņa temperatūru, sirdsdarbības un elpošanas stabilitāti, mazāku enerģijas patēriņu un augstāku glikozes līmeni asinīs, lielāku drošības sajūtu, kā arī samazina mazuļa raudāšanu un veicina mazuļa instinktīvo uzvedību, kas novērojama pirms pirmās zīdīšanas.[20] Tā kā kopdzīves laikā arī mammas un tēta ādu apdzīvojošie mikroorganismi visticamāk ir sajaukušies un kļuvuši līdzīgi, arī tēta āda var kalpot par mazulim nepieciešamo baktēriju avotu.

Ādas-ādas kontakts ar tēti ir ļoti būtisks mazuļa un tēta savstarpējām attiecībām un turpmākajai mijiedarbībai. Dr. Nils Bergmans, kas pastiprināti pētījis šo jautājumu apgalvo, ka pat 30 min jaundzimušā ādas-ādas kontakta ar tēti, ierosina nozīmīgas hormonālas un neirobioloģiskas pārmaiņas, kā rezultātā aktivizējas tēta instinktīvā vēlme un spējas rūpēties par savu mazuli un viņu starpā veidojas cieša emocionāla saikne. Šie tēti vairāk iesaistās mazuļa aprūpē un jūtas drošāki un pārliecinātāki par savu spēju apmierināt mazuļa vajadzības. [21] Mīlestības, miera un labsajūtas hormons oksitocīns gādā par stresa līmeņa mazināšanos un mieru. Visi šie apstākļi palīdz tētim vieglāk iejusties savā jaunajā lomā, tādēļ ieguvējs no ādas-ādas kontakta nav tikai mazulis, bet arī jaunais tētis un visa ģimene.

Ļaut mazulim atrasties ādu pie ādas ar mammu vai tēti nerada papildu izmaksas un ir vienkāršs veids, kā palīdzēt jaundzimušajam pielāgoties dzīvei ārpus mammas punča, samazināt pēcdzemdību perioda fiziskos un emocionālos riskus mammai, sekmēt ekskluzīvu zīdīšanu uzreiz pēc dzemdībām un pirmo sešu mēnešu laikā, veicināt mīlestības pilnu attiecību veidošanos starp vecākiem un mazuli, kā arī uzlabot sniegtās pēcdzemdību aprūpes kvalitātes vērtējumu vecāku acīs – 98%[22] mammu, kas vismaz stundu pēc dzemdībām varējušas turēt savus mazuļus ādu pie ādas, ir pārliecinātas, ka vēlētos tādu pašu pēcdzemdību aprūpi saņemt arī nākamajās dzemdībās.